Par RÄ«gu

Rīgas vēsture

 

 

Rīgas pilsētas vēsture mērāma vairāk nekā astoņos gadu simtos, tā ir pārpilna ar dramatiskiem notikumiem un saglabāta gan neskaitāmos rakstu sējumos, gan pieminekļos, teikās, dziesmās, atmiņās un nostāstos.

 

ArheoloÄ£iskie atradumi RÄ«gas teritorijā liecina, ka apdzÄ«vota vieta te pastāvÄ“jusi jau 12. gadsimtā. RÄ«dziņas upei ietekot Daugavā, tagadÄ“jā Alberta laukuma rajonā bija izveidojies paplašinājums, tā sauktais RÄ«gas ezers. Tā bija Ä“rta vieta ostai, tāpÄ“c tās apkārtnÄ“ izveidojās vietÄ“jo cilšu – kuršu un lÄ«biešu  - apmetnes.

 

12. gs.beigās, vācu tirgotājiem cenšoties paplašināt un nostiprināt savu darbÄ«bas areālu Baltijas jÅ«ras austrumkrastā, te ieradās arÄ« krustneši. Viņu pirmais vadonis bÄ«skaps Bertolds 1198. gadā krita kaujā pie RÄ«gas Senā kalna. Hronistam IndriÄ·im to pierakstot, pirmo reizi rakstÄ«tos avotos parādÄ«jās vārds “RÄ«ga”.

 

Nākamais bÄ«skaps Alberts 1201. gadā pārcÄ“lās no IkšÄ·iles uz RÄ«gu, un pÄ“c pārrunām ar vietÄ“jiem lÄ«biešiem sāka celt nocietinātu apmetni pie RÄ«gas ezera. Tā 1201.gads  kļuva par oficiālo RÄ«gas dibināšanas gadu. Jau 1202. gadā te ieradās pirmie kolonisti – vācu namnieki. RÄ«ga pamazām kļuva par agresijas bāzi pret vietÄ“jām Baltijas tautām. 13. gs. RÄ«gā uzplauka tirdzniecÄ«ba, un tā kļuva par vienu no galvenajiem starpniekiem starp rietumiem un austrumiem.

LÄ«dz pat 16.gs. beigām nebeidzās domstarpÄ«bas par pārvaldes tiesÄ«bām pašu rÄ«dzinieku – bÄ«skapa, Zobenbrāļu (vÄ“lāk Livonijas) ordeņa un RÄ«gas namnieku – vidÅ«, kas ik pa brÄ«dim pārauga bruņotās sadursmÄ“s.

 

Livonijas kara (1558-1583) rezultātā, izjÅ«kot Livonijas valstiņai, 1581.gadā RÄ«ga nonāca Polijas pakļautÄ«bā. VÄ“lāk, Polijai karojot ar Zviedriju (1600-1629), RÄ«ga pÄ“c sÄ«vas pretošanās 1621. gadā nonāca zviedru varā un kļuva par tiem piederošÄs Baltijas daļas administratÄ«vo centru. 18. gs. sākās ar Ziemeļu karu (1700-1721), kurā Krievija un Zviedrija cÄ«nÄ«jās par kundzÄ«bu Baltijas jÅ«rā. Tā rezultātā 1710. gadā pÄ“c ilgstoša aplenkuma un mÄ“ra epidÄ“mijas RÄ«ga nonāca Krievijas varā.

 

18. gs. otrajā pusÄ“ RÄ«gā strauji attÄ«stÄ«jās rÅ«pniecÄ«ba, vācu Ä£ildes zaudÄ“ja monopla stāvokli ražošanā un tirdzniecÄ«bā. 19.gs. RÄ«ga kļuva par vienu no galvenajām Krievijas impÄ“rijas ostas pilsÄ“tām un nozÄ«mÄ«gu dzelzceļa transporta mezglu. RÄ«gas teritorija 19.gs.otrajā pusÄ“ un 20.gs.sākumā palielinājās 10 reizes, un iedzÄ«votāju skaits 1913. gadā bija 80 reizes lielāks nekā 18. gs. sākumā. RÄ«ga bija otrā lielākā Krievijas rietumdaļas pilsÄ“ta pÄ“c SanktpÄ“terburgas.

 

Lūzuma punkts Rīgas attīstībā bija 1915.-1917.gads, kad, sākoties pirmajam pasaules karam, Rīga kļuva par piefrontes pilsētu. No Rīgas uz Krievijas vidieni līdz ar rūpniecības uzņēmumiem tika evakuēti apmēram 200 000 strādnieku un viņu ģimenes locekļi.

 

Pirmā pasaules kara beigu posmā radās iespÄ“ja izveidot neatkarÄ«gu Latvijas Republiku, kuru sarežģītā politiskā situācijā proklamÄ“ja RÄ«gā 1918. gada 18. novembrÄ«. Sākās Latvijas atbrÄ«vošanas karš, kura laikā RÄ«ga smagi cieta, 1918.-1919. gadā pārdzÄ«vojot trÄ«s dažādu politisku režīmu nomaiņu. PÄ“c 1920. gada augusta izpostÄ«tā RÄ«ga kļuva par tikpat izpostÄ«tās Latvijas Republikas galvaspilsÄ“tu. 20. gs. 20-30 gados RÄ«ga attÄ«stÄ«jās kā tirdzniecÄ«bas, vieglās un pārtikas rÅ«pniecÄ«bas, kā arÄ« kultÅ«ras un izglÄ«tÄ«bas centrs.

 

 

1940. gada 17. jÅ«nijā RÄ«gas centrā iebrauca padomju tanki – Padomju SavienÄ«ba bija okupÄ“jusi Latviju.Otrā pasaules kara laikā smagi cieta RÄ«gas vecpilsÄ“ta, tika izpostÄ«ta osta un dzelzceļa mezgli. PÄ“c kara RÄ«ga kļuva par vienu no lielākajiem Padomju SavienÄ«bas rietumu daļas centriem, kurā atbilstoši industrializācijas plāniem tika attÄ«stÄ«ta gan vieglā rÅ«pniecÄ«ba, gan nozÄ«mÄ«gi militāri rÅ«pnieciskā kompleksa uzņēmumi. RÄ«ga bija arÄ« Baltijas kara apgabala centrs. Lai nodrošinātu jaunizveidotos uzņēmumus ar darbaspÄ“ku, sākās masveida ieceļošana no citām PSRS republikā, kā rezultātā RÄ«gas iedzÄ«votāju skaits no1950. lÄ«dz 1980. gadam pieauga septiņas reizes.

 

Atjaunojot Latvijas suverenitāti, Rīga kļuva par Atmodas kustības centru. 1991. gada janvārī Latvijas iedzīvotāji pulcējās uz barikādēm Rīgā, lai stātos pretim iespējamam PSRS miltāro vienību uzbrukumam.

 

Rīgas vairāk nekā 800 gadu ilgā vēsture apliecina, ka Rīgai ir liela pieredze, kā būt lepnai un bagātai un kā pacelties pēc kara, bada un posta. Un būt atkal lepnai.